Folāti, folijskābe un 4. paaudzes folāts: ar ko tie atšķiras?
Folāts (vitamīns B9) ir būtiska uzturviela, kas nepieciešama DNS sintēzei. Turklāt tas ir substrāts, kas nepieciešams vairākām enzimātiskajām reakcijām, kas rodas aminoskābju sintēzes un vitamīnu vielmaiņas laikā. Nepieciešamība pēc folātiem grūtniecības laikā palielinās, jo tie nepieciešami augļa augšanai un attīstībai.
Folātu deficīts ir saistīts ar traucējumu attīstību gan mātei (anēmija, perifēriska neiropātija), gan auglim (iedzimtas kroplības). Folāts jeb vitamīns B9 tiek uzskatīts par vienu no 13 būtiskākajiem vitamīniem. Folāti organismā netiek sintezēti, tie tiek ieņemti vai nu no pārtikas, vai no uztura bagātinātājiem.
Pārtikas folāti ir uzturvielas, kas sastopamas dabīgos pārtikas produktos, piemēram, zaļajos lapu dārzeņos, pākšaugos, olu dzeltenumos, aknās un citrusaugļos.
Folijskābe ir sintētisks uztura bagātinātājs, kas atrodams bagātinātajos pārtikas produktos un vitamīnu produktos.
Folāti un folijskābe nav metaboliski aktīvi. Lai iesaistītos šūnu vielmaiņā, tiem ir jāpārvēršas aktīvā formā – 5-metiltetrahidrofolātā.
5-metiltetrahidrofolāts ir 4. paaudzes folijskābe, kas ir dominējošā folāta forma. Tas cirkulē asins plazmā un ir iesaistīts bioloģiskos procesos. (1 Miofolic paciņa satur 200 ug 4. paaudzes folijskābes.)
Folijskābes metabolisms
Pārtikas produkti un vairums zāļu satur bioloģiski neaktīvu folijskābes formu. Organismā enzīma metiltetrahidrofolāta reduktāzes (MTHFR) ietekmē tas pārveidojas par folijskābes – 5-metiltetrahidrofolāta – aktīvo formu. Tieši šo aktīvo formu organisms uzsūc, un pēc tam tā tiek iesaistīta sarežģītos bioķīmiskos procesos.
Eiropā aptuveni 30–40 % iedzīvotāju ir ģenētiska mutācija (C677T polimorfisms), kas noved pie nespējas uzņemt folijskābi no pārtikas vai pārtikas piedevām.
Tāpēc tika sintezēta 4. paaudzes folijskābe (5-metiltetrahidrofolāts). Pēc būtības MTHFR gēnu mutācija neietekmē uzsūkšanos, tai nav nepieciešama papildu vielmaiņa organismā un biopieejamība ir augsta.
(C677T polimorfisms)
4. paaudzes folijskābei ir augsta šķīdība ūdenī. Organisms to uzsūc un izmanto.
Folijskābe ir iesaistīta jaunu šūnu, tostarp olšūnu, radīšanā, tāpēc īpaši nozīmīga tā ir sievietēm ar policistisko olnīcu sindromu.
Nodrošinot pietiekamu folijskābes līmeni, būtiski palielinās olšūnu skaits un samazinās homocisteīna līmenis folikulārajā šķidrumā (spontānie aborti bieži ir saistīti ar augstu homocisteīna līmeni). Sagatavojoties grūtniecībai, kā arī grūtniecības laikā palielinās nepieciešamība pēc folijskābes.
Lietojot folijskābi grūtniecības plānošanas periodā, samazinās nervu caurulītes defektu, lūpas un aukslēju šķeltnes, sirds defektu, kā arī ekstremitāšu un urīnceļu defektu risks. Folijskābe novērš nepareizu augļa augšanu un mazina mazuļa nepietiekama svara risku.
Folijskābes patēriņš pieaugušajiem ir 400 ug dienā.
Lai saņemtu nepieciešamo folijskābes daudzumu, nepieciešams to uzņemt bioloģiski aktīvas formas veidā, kuru organisms uzreiz uzsūc un kam nav nepieciešama papildu vielmaiņa. 4. paaudzes folijskābe ir bioloģiski aktīva forma, un tā atrodas Miofolic kompleksā. Ieteicamā Miofolic deva ir 2 paciņas dienā (400 ug).